”Chablis” un Chablis

Šablis…šablis… šablis. Francijas vīnu pērle. 

Šovakar mūsu nagos nonāca, un pēcāk salija glāzēs divi šī vīna eksemplāri – īstais un khm…gribētu teikt,ka viltotais. 

Viltotajam mēs uzskrējām virsū pilnīgi nejauši – braucot pēc sarkanvīna uz “nu to tur gruzīņu veikalu”, paslīdēja roka un padusē tika iespiests šis vīns, kuru, jāatzīst, mēs cītīgi visu vakaru apsmējām. 

Tovuz Chablis. Vīns ražots Azerbaidžānā. Vīnogas – Chardonnay un Bajanšir. Informācija no ražotāja mājaslapas – “pussausais baltvīns, patīkamā salmu krāsā, ar vīnogām raksturīgu ziedu aromātu, kuru papildina vīna izturēšanas nianses. Garša maiga, harmoniska, mēreni svaiga, ar jūtamām izturēšanas niansēm. Ieteicams lietot atdzesētu, pie zivīm vai svaigajiem sieriem.” 

Neticiet gandrīz nevienam vārdam no ražotāja mājaslapas. Vienīgais, kas kaut cik atbilda patiesībai bija vīna krāsa, diezgan pievelkot patīkami salmu zeltaina. Viss pārējais…ieskatam – jūs visi,  taču, esat dzēruši kāda, pie tam ne visai veiksmīga darinātāja, mājas vīnu no āboliem? Lūk, šis garšoja apmēram tā pat. Aromātā – pārgatavs ābols, garšā – pārgatavs ābols, un…un…nekā cita. Protams, mēs tīrās izklaides pēc pameklējām citus aromātus un garšas – drīzāk piedomājām, jautrības vārdā. Un, mīļais ražotāj, kurš, cerams, (vai varbūt vēlams? :)) šo nekad nelasīs, apgalvo, ka šis vīns ir pussausais – Tu nekad dzīvē neesi nevienu pussauso vīnu dzēris, un man pat bail domāt kā garšo, tavuprāt, sausais vīns. Secinājums – ja garšo omītes ābolu vīns – šis ir Tev! 

Domaine de Varoux Chablis 2017

Pilnīgi cits stāsts – īstais, ‘’dzīvais’’ Francijas čabulītis. Lielisks, svaigs un minerālains. Mājaslapā informācija skopa, lasām importētāja etiķeti: “Pilnmiesīgs, labi sabalansēts un tonizējošs vīns ar dzidru un maigi zeltainu krāsu. Vīnam piemīt kompleksa un silta buķete un noturīga pēcgarša. Pēc garšas vīns ir mineralizēts un dzīvīgs ar dominējošām greipfrūtu un pīniju notīm. Ieteicams ar jūras veltēm, kazas sieru un truša gaļu.” Pilnmiesīgumu īsti nepamanījām, pīniju riekstus arī – iespējams tāpēc, ka nemaz nezinām kā tie pīniju rieksti garšo. Viss pārējais gan kā pēc mācību grāmatas – minerāli bija, citrusi bija, augsts skābes saturs bija. 

Secinājums – lai arī šim ražotājam ir pieejams garšīgāks Chablis ( Domaine de Vauroux Chablis Vieilles Vignes), arī šis priekš bāzes līmeņa izstrādājuma nav slikts. Pirksim vēl!

SCHEUREBE

Pavisam nesen gadījās ieklīst Mosel Wein veikalā Elvīras ielā, patiesais galamērķis bija kāds pavecāks Rīslings, bet ar laipnās un zinošās veikala saimnieces sirsnīgu gādību mūsu rokās un vēlāk arī glāzēs nonāca Scheurebe Muschel Kalk trocken. Vīna aromātā citrona-laima, citronu sulas, ziedu, zaļu ābolu un mandeļu notis. Garšā tie paši citrusi un minerāli. Vīns sauss, ar vidēji vieglu miesasbūvi, gards un svaigs. Pilnīgi noteikti pirksim vēl.
Nedaudz par Scheurebe vai Sämmling 88 – vācu vīnkopības mazpazīstamā pērle, kas galvenokārt tiek audzēta Vācijā un Austrijā, krietni mazāk Šveicē un Slovēnijā, kā arī Jaunajā pasaulē – Oregonā, Kalifornijā, Rietumaustrālijā, arī Kanādā. Vīnoga iegūta, krustojot Riesling un kādu nezināmu savvaļas vīnogu. Sākotnēji kā otrā vīnoga tika minēta Silvaner, bet DNS analīžu rezultātā šie minējumi neapstiprinājās. Scheurebe vīnogu uzskata par Vācijas 20gs. veiksmīgāko krustojumu. 
Scheurebe vīniem ir zināma līdzība ar Riesling, tiem piemīt labs skābuma balanss, bet parasti tiem ir izteikti intensīvāka garša. Nedaudz pārfrāzējām vīnu importētājas Terijas Teises plaši atkārtotu izteikumu ”Scheurebe būtu Riesling, ja pēdējais būtu transvestīts. Ja Rieslings izsaka visu, kas ir cēls un labs, Scheurebe piedāvā visu, kas ir netīrs un jautrs. Tas ir Rieslinga ļaunais, ragainais dvīņubrālis”.
Sagaidot vīnogu pilnīgu nogatavošanos, vīns var būt diezgan pilnmiesīgs ar upeņu un greifrūta notīm. Vieglākos un nepiesātinātos vīnos ir uztveramas arī medus nianses. 
Cenu amplitūda, sākot no apmēram 10eur par vienkāršākajiem paraugiem no Vācijas un Austrijas, līdz pat gandrīz 300eur par izcilu desertvīnu Dr.Burklin-Wolf Wachenheim Mandelgarten Scheurebe Trockenbeerenauslese no Pfalcas Vācijā.

Mulsum jeb Ziemassvētki iespējami arī vasarā


Pirmais Eksperiments. Šoreiz, pētot Senās Romas vīnus, uzdūrāmies arī kāda, tolaik populāra vīna dzēriena, receptei. Sacīts – darīts, sagādājām sastāvdaļas un metāmies brūvēt. 
Mums vajadzēja:

3 krūzes remdena ūdens
1 krūzi sausa sarkanvīna 
1 veselu kanēļstandziņu 
1 veselu muskat riekstu 
1 tējkaroti nemaltu krustnagliņu 
4 ēdamkarotes medus ( ņēmām vienkārši ziedu medu) 
Apelsīnu vai citronu šķēlītes,kuras pievienot glāzēs pie dzēriena pasniegšanas – mēs likām laimu, un bija gana labi.

Pagatavošana pavisam vienkārša, un sanāks arī iesācējam. Sajauc kopā ūdeni un vīnu, maisot izšķīdinām medu, pievienojam garšvielas. Visu sakombinē un liek ledusskapī uz 18-24 stundām. Pirms pasniegšanas izņem garšvielas, lej glāzēs un bauda. 
Var glabāties ledusskapī līdz piecām 
dienām.

Dzēriens,kuru mēs gatavojām, saucās Mulsum. Viens no alkoholiskajiem dzērieniem,kurš ir sastopams līdz pat mūsdienām, bet datējas kā viens no senākajiem, kā arī nav īpaši mainījies. 
Senatnē, lielākā daļa vīnu bija rūgtāku par mūsdienās sastopamajiem, jo vīnogas nebija tik saldas kā mūsdienās. Lai samazinātu šo rūgtumu, un padarītu vīnu baudāmāku, romieši pievienoja medu, kā arī atšķaidīja ar divām daļām ūdens, lai padarītu vīnu piemērotāku ikdienas patēriņam. Iznākumā sanāca salds un atsvaidzinošs vīna dzēriens ar nelielu alkohola saturu – līdzīgs punšam ar nelielu garšvielu niansi. Pavisam sena Mulsum recepte bija pavisam vienkārša un neprasīja pilnīgi nekādu vīna vārīšanu, vēlāk gan radās receptes, kuras prasīja rūpīgāku sagatavošanu, ilgāku vārīšanu un eksotiskākas garšvielas, kā arī garāku fermentēšanas laiku. Tomēr pati, pati populārākā Mulsum recepte ir vīns, ūdens un medus.

Kas sanāca mums? Auksts Ziemassvētku dzēriens. Ziemīšu fanātiem derēs arī vasaras karstumā. Mūsu gaumei par saldu – noteikti jāliek mazāk medus, un jāņem sausāks vīns. Vienīgā nelaime, ka riktīgi sausa Barbera garšo tāpat, un ne prātā nenāk maitāt šamo ar medu un garšvielām. Pievienojamo krustnagliņu apjoms arī tiks samazināts – vīns, kurš atgādina marinētus ķirbjus nav mūsu gaumē. Iespējams, garšas interesantumam iemestu pāris lauru lapas. Un, jā – alkohols nebija vairs jūtams.

Mulsum jeb karstvīna vēsā versija